TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija vēlas pārvietot uz Piedņestru 10 000 karavīru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Likumprojekts, ko atbalstīja 309 parlamenta deputāti, ietver finanšu noteikumus, kas ir kritiski svarīgi ASV un Ukrainas darījuma izpildei.
⚡️ Ukraine passes Budget Code changes to implement US mineral deal.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 4, 2025
The legislation, supported by 309 members of parliament, enshrines financial provisions critical to executing the U.S.-Ukraine deal.https://t.co/6IEFV0YBxv
ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitakers uzsvēra, ka Vašingtona paļaujas uz Eiropas vadību, nodrošinot Ukrainu ar resursiem, kas nepieciešami ilgstoša miera sasniegšanai, ziņoja "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
U.S. Ambassador to NATO Matthew Whitaker stressed that Washington counts on European leadership in providing Ukraine with the resources needed to achieve a lasting peace, Radio Free Europe/Radio Liberty reported.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 4, 2025
Ukrainas augstākais diplomāts apsūdzēja ANO laika tērēšanā triviāliem jautājumiem, vienlaikus ignorējot nopietnus globālus jautājumus pēc tam, kad Ģenerālā asambleja apstiprināja Starptautisko zirga dienu.
Ārlietu ministra pirmais vietnieks un bijušais ANO pārstāvis Kisļica sacīja, ka lēmums liecina, ka organizācija ir kļuvusi "nebūtiska tās galvenajam uzdevumam".
Viņš norādīja, ka Ukraina gadiem ilgi cīnījās, lai iegūtu atbalstu dezinformācijas apkarošanas dienai, saskaroties ar pretestību no amatpersonām, kuras apgalvoja, ka jau tā ir pārāk daudz piemiņas dienu.
Kisļica norādīja uz ironiju, ka Mongolija, kas ierosināja rezolūciju par zirgu, ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, neapcietinot Vladimiru Putinu viņa 2024. gada vizītes laikā, neskatoties uz to, ka tai ir saistoši Romas statūti.
Diplomāts paziņoja, ka Ukraina pārskatīs savu pieeju līdzīgu ANO iniciatīvu atbalstīšanai nākotnē.
Ukraine's top diplomat accused the UN of wasting time on trivial matters, while ignoring serious global issues, after the General Assembly approved an International Day of the Horse.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 4, 2025
First Deputy Foreign Minister and former UN representative Kyslytsia said the decision shows… https://t.co/FagQPsOgra
Ukrainas militārās izlūkošanas kiberspeciālisti ir veikuši veiksmīgu kiberuzbrukumu Krievijas "Tupolev" Dizaina birojam — galvenajam spēlētājam stratēģisko bumbvedēju ražošanā.
Viņi ieguva ilgtermiņa piekļuvi iekšējām sistēmām, ieguva 4,4 GB sensitīvu datu, uzlauza oficiālo tīmekļa vietni, lai parādītu pūci, kas satver Krievijas lidmašīnu, un ieguva detalizētu informāciju par personālu, kas iesaistīts bumbvedēju apkopē.
Ukrainian military intelligence cyber specialists have carried out a successful cyberattack on Russia’s Tupolev Design Bureau — a key player in the production of strategic bombers.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 4, 2025
They gained long-term access to internal systems, extracted 4.4 GB of sensitive data, hacked the… pic.twitter.com/fxjH11hv6Y
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka "Krievijas un Ukrainas memorandu projektu pārskatīšana prasīs laiku, pēc kura tiks saskaņots nākamās sarunu kārtas grafiks". Jaunu sarunu laiks, viņš teica, "atkarīgs no abu pušu gatavības".
Kremlin Spokesman Dmitry Peskov said that "reviewing draft memorandums between Russia and Ukraine will take time, after which the timeline for the next round of talks will be agreed." The timing of new negotiations, he said, "depends on the readiness of both parties." pic.twitter.com/zdotfsCjDS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 4, 2025
Viens no Krievijas tā dēvētā "miera plāna" galvenajiem punktiem paredz Ukrainas teritoriju aneksijas starptautisku atzīšanu un Ukrainas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu. Šī pieeja būtībā ir ultimāts, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Kāpēc tas ir ultimāts? Jo pirmais punkts ir Krimas, DTR, LTR, Zaporižjas un Hersonas apgabalu iekļaušanas Krievijas Federācijas sastāvā starptautiska juridiska atzīšana, kā arī Ukrainas bruņoto spēku un citu paramilitāro formējumu pilnīga izvešana no Ukrainas teritorijām," skaidroja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka pats pirmais Krievijas Federācijas "miera plāna" punkts ir maksimāls ultimāts.
"Tas ir tiešā pretrunā ar ANO statūtiem, veselajam saprātam un Ukrainas konstitūciju. Tā ir tūlītēja prasība pēc vislielākās iespējamās atlīdzības (Krievijas diktatoram Vladimiram, - red.) Putinam par šo karu," viņš piebilda.
Acīmredzot, cenšoties slēpt zaudējumus, Krievija ir sākusi nomainīt iznīcinātās lidmašīnas "Belaja" gaisa spēku bāzē. Bojātā "Tu-95MS" lidmašīna, kas tika atzīta par iznīcinātu, tika apmainīta pret neskartu. Apdegumu pēdas joprojām ir redzamas.
🇷🇺 In an apparent attempt to conceal losses, Russia has begun replacing destroyed aircraft at the "Belaya" airbase. A damaged Tu-95MS, confirmed as destroyed, was swapped with an intact one. Burn marks remain visible. pic.twitter.com/a1q8JCnXBd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 4, 2025
Katrs no Krievijas apcietinājuma atbrīvotais ukrainis iziet Ukrainas Drošības dienesta pārbaudi, sacīja Andrijs Jusovs, Karagūstekņu koordinācijas štāba vadītāja vietnieks.
Šī procedūra ir nepieciešama, jo Maskava varētu mēģināt viņus savervēt.
Every Ukrainian released from Russian detention undergoes screening by Security Service of Ukraine, said Andrii Yusov, Deputy Head of Coordination Headquarters for Treatment of POWs
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 4, 2025
This procedure is needed as Moscow may try to recruit them https://t.co/1B8p0wuk2o pic.twitter.com/Ij3irqeAp4
Krievijas kravu pārvadājumi piedzīvo reģionālu sabrukumu, jo ir uzsāktas masveida kravas automašīnu pārbaudes.
Ukrainas demolēšanas komandas divas reizes dažu stundu laikā uzbruka Krimas tiltam. Pirmajā reizē rītausmā tika detonēta vairāk nekā tonnu iepriekš novietotu zemūdens sprāgstvielu, bet pēcpusdienā tika veikti uzbrukumi, kuru rezultātā helikopteri devās pa Kerčas šaurumu.
3. jūnijā Ukrainas Drošības dienests uzņēmās atbildību par trešo operāciju, kas vērsta pret tiltu kopš 2022. gada. Ukrainas aģenti tilta balsta stabos ievietoja 1100 kilogramus sprāgstvielu. Agrā rītā tika izraisīta kontrolēta detonācija, bojājot zemūdens balsta konstrukciju. Tiek ziņots, ka sprādziens nodarīja nopietnus bojājumus, nostādot tiltu "kritiskā stāvoklī".
Tilts tika nelikumīgi uzbūvēts pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un ir kļuvis par Krievijas agresijas simbolu.
The Crimean Bridge, linking the occupied peninsula with Russia, has come under attack twice in a single day
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 4, 2025
The bridge was illegally constructed after the 2014 annexation of Crimea and has become the symbol of Russia's aggression https://t.co/l51KTBe3d2 pic.twitter.com/p2AzWkVk3z
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
